Pasakas.net

Pasakas

Attapīgais puisis

Teicējs: Valdis Lūriņš

attapigais_puisis_inese_krauze0001.jpg
Ilustrators: Inese Krauze

Jauns puisis gribēja pasauli redzēt. Viņš atstāj tēva būdiņu un aiziet uz svešu, svešu zemi, kur salīgst pie viena kunga kalpot. Bet tai zemē bija briesmīgi ļauni ļaudis. Katru svešinieku tie tik ilgi pīnēja, gūstīja, mulšināja, kamēr beidzot, savos nagos dabūjuši, to nobeidza, vai vainīgs vai nevainīgs. Vienīgais cilvēks vēl ar labu sirdi bija tas kungs, kur puisis bija salīdzis, turpretim tie visi citi - lai dievs pasargā! Puisis, pie sava kunga kalpodams, bija daudzreiz dzirdējis, kādi ļaudis tai zemē dzīvojot, tomēr bailes viņš nejuta, tik pasmējās, sacīdams:

   «Lai, lai - apķērībai nav jābaidās ne no paša velna.»

   Vienu dienu puisim iešaujas prātā ar ļaunajiem ļaudīm tuvāki iepazīties. Viņš paņem sava tēva audzinātu ābeļu zizli, kuru pats vēl savām rokām bija izkaldinājis visādiem sudraba raibumiem, un tad aiziet. Kungs gan rauga viņu atturēt, lai tīšā nelaimē neejot, tomēr tas nelīdz. Bet kungam bij taisnība. Līdzko puisis labi pa vārtiem izgājis, te viens vīrs klāt - lai atdodot viņa zizli. Tam priekš gadiem zizlis esot nozudis - tas esot un esot viņa.

   «Labi!» puisis atbild. «Ja tas tavs, tad atdošu. Bet iesim pie ķēniņa, lai tas pats savām acīm redz, ka esmu to atdevis, citādi vari man otrreiz prasīt.»

   Abi aiziet pie ķēniņa. Ķēniņš prasa viltniekam: «Vai tas ir tavs zizlis?»

   «Jā, ķēniņ, tas mans zizlis,» viltnieks atbild.

   «Nu, puisīt, kā tad tu svešām mantām esi apkrāvies? Vai neesi to zadzis?» ķēniņš uzprasa.

   «Nē, ķēniņ, zadzis neesmu. Šo zizli atradu sava nonāvētā tēva krūtīs. Un, ja nu šim zizlis pieder, tad viņš ir mana nelaiķa tēva slepkava. Gadiem slepkavu meklēju, nu reiz to atradu. Ņem viņu cieti un svied to cietumā!»

   Neko darīt - viltniekam jāiet cietumā.

   Mājā pārnākušam, kungs prasa:
   «Nu, kā labi sviedās?»
   «Kas kaiš? Vienu neģēli jau pārmācīju.»

   Otrā dienā puisis atkal aiziet. Kungs gan rauga viņu atturēt, lai tīšā nelaimē neejot, tomēr tas nelīdz. Līdzko nu puisis labi pa vārtiem izgājis, te kāds vīrs ar vienu aci klāt, lai atdodot viņa otru aci.

   «Labi, ja mana otra acs tev pieder, tad to atdošu. Bet iesim pie ķēniņa, lai tas to redz, citādi vari man otrreiz prasīt.»

   Abi aiziet pie ķēniņa. Ķēniņš prasa:

   «Vai tas puisis tev noņēma otru aci?»

   «Jā, ķēniņ, noņēma, noņēma!»

   «Labi!» puisis atbild. «To tūlīt redzēsim. Dabū, vienaci, tūlīt svarus un liec savu atlikušo aci svērt, es likšu savu aci pretim. Ja tava acs būs tikpat smaga kā mana, tad būšu tev aci zadzis, bet, ja tava acs vieglāka, tad tu esi blēdis, tev jāiet cietumā.»

   To dzirdēdams, viltnieks saplok. Viņš būšot pārskatījies, lai atlaižot, lai atlaižot.

   «Labi, labi!» ķēniņš saka. «Bet lai citā reizē tik traki nepārskatītos, tad eji izgulies cietumā, gan caur to viena acs paliks gaišāka.»

   Neko darīt - jāiet cietumā. Mājā pārnākušam, kungs prasa:

   «Nu, kā labi sviedās?»

   «Kas kaiš? Otru neģēli jau pārmācīju.»


   Bet ļaunie ļaudis apķērīgo puisi nu bija apgājuši. Ko viņi dara? Tie sagudro tā viņu nobeigt. Būšot ķēniņam lūgt, lai darinot dzīres un salūdzot visuvisādus viesus. Tālāk lai noteicot ielūgtajiem viesiem, ka naža nav brīv līdz ņemt, jāēdot ar ķēniņa nažiem, bet, kam ēdot ķēniņa nazis nokristu zemē, tam jāiet pie kārtavām. Ķēniņš ļaujas ierunāties. Viņš salūdz viesus, bet, ziņu par nažiem izlaizdams, tas pats no savas puses vēl pieliek klāt: ja kādam ķēniņa nazis nokristu un būtu pie kārtavām jāiet, tad ķēniņš atvēl nosodītam trīs lietas beidzamo reizi lūgties, tik no nāves atlūgties nav brīv. Tā paliek. Viesi sanāk, dzīres sākas, galdi klāti. Visiem naži labu labie, bet apķērīgajam puisim bez ķēniņa ziņas tīši nolikts tāds nazis, kas tikko spalā turas. Līdz nu maizi griezīs, tā būs asmens no spala ārā un - pļukt! - zemē. Patlaban visi sāk ēst, puisis lai piesēžas. Bet, līdzko domā riecienu griezt, te visi kājās:

   «Kārtavas, kārtavas - puisim kārtavas, jo nazis guļ zemē!»

   Neko darīt - no rīta jāiet pie kārtavām. Bet puisis par to nemaz nenoskumst, viņš tik smejas un saka tā:

  «Trīsreiz lūgties man brīv. Nu tad labi! Divas lietas lūgšos jau šovakar, to trešo - rītu pie kārtavām. Pirmā lieta: atvēli man, ķēniņ, šovakar ar savu meitu labi iztriekties. Otra lieta: pavēli, ķēniņ, citrīt pie kārtavām, lai tavi viesi sanestu lielu čupu naudas, ka varu beidzamo reizi ar naudu labi izmētāties. Trešā lieta nāks rītu.»

   Viss ļaunajiem viesiem būtu bijis pa prātam, bet naudu sanest, lai puisis izmētātu, tas tiem dūrās sirdī.

   «Kas to būtu domājis,» tie sarunājās, «ka bendes maiss mums tā atmaksās, mūs tā sodīs? Jā, jā, galva tam ir gan, bet nekas - rītu gudrā galviņa aizies.»

   Tai vakarā puisis bija tik jautrs, tik jautrs, it kā kārtavas būtu smiekla lieta. Ķēniņa meita par jautro puisi tīri pabrīnās. Viņa domā:

   «Kaut jel tādam cilvēkam būtu lemts dzīvot!»

   Otrā rītā katrs atnes savu tiesu naudas un nober pie kārtavām. Puisis ņem naudu riekužām un tik laiž gan upē, gan ezerā. Ļaunie viesi tīri pirkstus kož, bet neko darīt. Kad nauda bija izkaisīta, tad puisis uzlec kārtavas un saka tā:

   «Tagad lūgšu trešo lietu, uzklausieties! Tas, kas redzējis, ka man ķēniņa nazis vakar zemē nokritis, lai nāk šurp - es viņam izduršu acis un tad miršu.»

   Tāda apķērība nebija ne sapņota. Visi paliek kā mēmi. Kurš nu ļausies acis izdurt? Izgaidās, izgaidās - neviens neronas.

   «Nu,» ķēniņš saka, «ja neviens nav to redzējis, ko tad par velti sodīsim šo cilvēku? Kāp, puisīti, no kārtavām zemē un nāc pie manis. Es tev atdodu savu meitu par sievu un ieceļu par jauno valdnieku, jo tik taisnu un gudru cilvēku nebiju vēl atradis.»

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2007 Biedrība Ideju Forums. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google